Iepriekš šāda tipa mājām bija aizliegumi, kurus nedrīkstēja pārkāpt, tomēr tagad ir gaidāmas izmaiņas un atvieglojumi attiecībā uz šādām mājām.
Tiek pārskatīti līdzšinējie ierobežojumi attiecībā uz koka izmantošanu lielās industriālās un publiskās būvēs. Nākotnē koksni būs iespējams daudz plašāk izmantot arī ēkās ar augstāku ugunsnoturības pakāpi, ja vien tajās tiks ieviesti atbilstoši ugunsdrošības risinājumi.
Šādas izmaiņas paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””, kurus valdība apstiprināja otrdien, 9. decembrī.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka šie grozījumi ir nozīmīgs solis ilgtspējīgas būvniecības veicināšanā, jo koksnes izmantošana palīdz samazināt oglekļa emisijas un vienlaikus sekmē vietējās kokapstrādes un būvniecības nozares attīstību.
Jaunais regulējums paver iespēju nākamajam attīstības posmam koka būvniecībā Latvijā — pārejai no mazstāvu ēkām uz daudzstāvu, energoefektīvām un klimatneitrālām būvēm. Vienlaikus noteikumu prasības kļūs precīzākas un labāk pielāgotas mūsdienu būvniecības praksei.
Līdz šim koks kā galvenais nesošo konstrukciju materiāls bija pieļaujams tikai ēkās ar zemāku ugunsnoturības pakāpi. Dzīvojamās, biroju un publiskās ēkās koka nesošās konstrukcijas drīkstēja izmantot līdz 18 metru pēdējā stāva grīdas līmenim un līdz 2000 kvadrātmetru platībai.
Risinājumi
Ražošanas un noliktavu ēkām šādi risinājumi bija atļauti tikai līdz 8 metru augstumam un 2000 kvadrātmetru platībai. Savukārt iestādēs, pansionātos, sociālās aprūpes iestādēs, skolās un bērnudārzos koka izmantošana bija vēl vairāk ierobežota — līdz 8 metru augstumam un 800 kvadrātmetru platībai.
Turpmāk, ja ēkās tiks ieviesti atbilstoši drošības pasākumi, piemēram, automātiskās ugunsdzēsības jeb sprinkleru sistēmas, ugunsdroši nesošo konstrukciju aizsargsegumi un dūmaizsargātas kāpņu telpas, koku būs iespējams izmantot arī daudzstāvu un liela apjoma būvēs. Tādējādi jaunais regulējums nodrošina līdzsvaru starp plašāku koksnes pielietojumu un nepieciešamo ēku ugunsdrošības līmeni.
Plānots, ka, stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem 2026. gada 1. janvārī, daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, skolas, iestādēs un citas līdzīga rakstura būves varēs celt līdz 28 metru pēdējā stāva grīdas augstumam, kas atbilst aptuveni deviņiem stāviem, un ar ugunsdrošības nodalījuma platību līdz 2500 kvadrātmetriem.
Grozījumi ietver
Publiskās ēkas, tostarp biroju, kultūras, sporta un tirdzniecības objekti, arī varēs sasniegt 28 metru augstumu, bet ar ugunsdrošības nodalījuma platību līdz 5000 kvadrātmetriem. Ražošanas un noliktavu ēkām, kur ugunsslodze ir mazāka, būs pieļaujama būvniecība līdz pat 10 000 kvadrātmetru lielai platībai.
Grozījumi ietver arī virkni precizējumu, kuru mērķis ir novērst neskaidras, novecojušas un savstarpēji dublējošas normas. Lai projektēšanas procesā nodrošinātu vienotu un skaidru pieeju, tiek precizētas prasības attiecībā uz ārsienu siltumizolācijas materiāliem un ugunsdrošo atdalošo joslu izvietojumu. Tāpat tiek izņemtas atsauces uz novecojušiem standartiem un svītrotas dublējošas prasības par ugunsdzēsības ūdensapgādi, jo šie jautājumi jau ir regulēti citos normatīvajos aktos.
Vienlaikus tiek ieviests samērīgāks regulējums mazāka mēroga būvēm. Piemēram, vienģimeņu māju iekšējām kāpnēm vairs netiks piemērotas tikpat stingras ugunsizturības prasības kā publiskajās ēkās izmantotajām evakuācijas kāpnēm.
Pārbūves gadījumos paredzēta iespēja saglabāt esošās pārseguma konstrukcijas, ja nepieciešamais ugunsdrošības līmenis tiek nodrošināts ar alternatīviem risinājumiem, piemēram, ugunsdrošiem aizsargsegumiem vai apšuvumiem. Tas nozīmē, ka ēkās ar koka vai jaukta tipa pārsegumiem vairs nebūs obligāti jāizbūvē jauns betona pārsegums, ja līdzvērtīgu drošību iespējams panākt, izmantojot mūsdienīgus materiālus un tehniskos risinājumus.
